Šāds sapnis piemeklēja demoplay pirms pāris gadiem kādā skaistā pavasara rītā >
Saulaina un karsta vasaras diena. Šoseja. Divstāvīgs tūristu autobuss ir apstājies ceļmalā un visi pasažieri izbirušu ārā. Burzma ap autobusu ir milzīga.
Te pēkšņi pūlī autobusa aizmugures daļā sākas satraukta kustība. Es uzreiz saprotu – tur ir terorists kas cenšas sagrābt ķīlnieku no pasažieru vidus. Es stāvu pie autobusa vidējām durvīm, attālums līdz burzmai ir kādi 20 metri. Nez no kurienes man rokā ir Rail Gun (Quake 3 Arena). Zoom’ā redzu terorista galvu un kā priekšā te parādās te pazūd pasažieru galvas. Baidos šaut lai netrāpītu kādam no pasažieriem. Satraukums milzīgs. Terorists mazliet atgādina Kianu Rīvsu no Matriksa, tāds tievs un melnā apspīlētā kombinzonā.
Laukums ap teroristu sāk attīrīties un mēs ar viņu nokļūstam tiešā redzamībā. Man rokās jau ir Rocket Launcher (raķešmetējs no Q3A). Ļoti labi ka ir tīrāks, – nodomāju, un sāku bliezt virsū ar bazuku. Bet kaut kas, kā jau sapnī, sāk misēties – raķetes sprāgst teroristam pie kājām, bet damage nav. Viņš ir pamanījis mani un lēnām sāk nākt virsū. Saprotu ka raķetes tūlīt beigsies, bet turpinu tik šaut. Nez no kurienes teroristam rokās parādās divi uzi, ar kuriem viņš taisa tādas draudīgas, vēzējošas apļveida kustības un šauj vienā laidā. Lēnām kāpjos atpakaļ.
Man rokās jau ir rotējošais ložmetējs – minigun no leģendārā Doom. Bliežu teroristam tieši krūtīs un lēnām, lēnām kāpjos atpakaļ. Mana uguns ir neefektīva. Terorsits nāk man virsū un uzi ložu krustpunkts uz asfalta neizbēgami tuvojas. Man ir plāns, pirms mani skars uzi uguns es tā-kā kritīšu bet ar labo kāju mēģināšu iespert teroristam pa kājām un nogāzt viņu. Laiks palēninās, kustības kļūst lēnas un vijīgas. Gāžos viņa priekšā gar zemi un ar visu spēku speru viņam pa kājām…
Pamostos no šausmīgām sāpēm kāju pirkstos. Miegā no visa spēka esmu iespēris pa sienu.
