gameover.lv

/ naktī no sestdienas uz svētdienu iesūtījis kino izstrādājumu novērotājs Miks M. no Rīgas.

IF: ar citātu ir par maz, THEN: click teh image.

Īsi pirms pusnakts virtuālajos kaujas laukos tika pārtverts šāds ziņojums:

[23:20:54] dolbengel: karoche nupat speeleeju savu jauno SHUUTERI! online un ble bija mana miiljaakaa karte un es karoche jau divas reizes biju dabuujis 4 kilus peec kaartas bez nevienas naaves un tad dabuuju 5 (kad dabuu 5 var no gaisa rakjeti izsaukt un nobombiit veel kaadus 3 chuvakus) un ble es teishi vienam krabim jau laadeeju svin olaas un ble man uzkaaraas speele. es pat skoru neredzeeju bet nu tur buutu jaabuut aarpraatiigiem cipariem. taads killing spree bija

/ Vērīgāks lasītājs varbūt jautās: Wtf, kur tad ir tās olas? Jūs mūs par galīgākiem lohiem uzskatat, a?

Atbildam: Hmm, tiešām.

Pēc ilgāka pārtraukuma gameover.lv redakcijā iegriezās Paeglis ar svaigāko atradumu savās A4 rokrakstu kastēs. Nopūtis putekļus Paeglis maigi aplūkoja atnesto skici un saudzīgi sniedza to mūsu darbiniekam. Attaisnojot autora uzticību steidzam jums to arī parādīt, mūsu daudzcietušais lasītāj.

by paeglis

Tautas dziesma. Latviešu.

———————

soņimūrk aņidzīp zdēb

išiup ameic cuarb ruk e

sicēP utuap ,sicēJ ušūk

sitīķirdnI ušīlepip

———————

/ iesūtījis Dolbengel no Bruņinieku ielas

Pateicoties rūķu barda Monētas asajai atmiņai, pilnīgi negaidīti tika restaurēti episkās D&D sāgas otrās epizodes notikumi. Redakcija nekavējoties steidz tos piedāvāt mūsu piedzīvojumu izslāpušajiem lasītājiem. Pateicībā pievienojam Monētas portretu. Tāds viņš apmēram arī izskatās – vienmēr vērīgs un ar ģitātu.

Nu jau ceturto mēnesi ceļoju kopā ar tirgotāju karavānu pa N salu. Kopš no dienvidiem sākušas nākt sliktas ziņas un trauksmaini nostāsti, vairs neklājas tik gludi kā vecajos labajos laikos. Nespējot turēt spriedzi mans vecais draugs rūķis Tohirms ir kārtējo reizi pielējies un izklaidē  nometni ar viņaprāt jancīgām rūķu dejām pie ugunskura.

Kaut šonakt nebūtu gājis gulēt. No uztraukumiem noguruši tirgoņi devās pie miera, pat nenojaušot, ka šī būs viņu pedējā nakts. Pamodos no kliedzieniem nakts vidū un sapratu, ka kautkas nav lāgā. Tikko uzmetu savu bruņukreklu un sameklēju āmuru lai dotos noskaidrot kas notiek, kā apdullinošs troksnis un nelielā pārvietojamā tirgoņu būdiņa sabruka pār manu daudzcietušo galvu. Vien krītot bezsamaņas nemaņā ar acu kaktiņu caur gruvešiem pamanu neglītus stāvus, kas dedzina nometni un nogalina visus, kas viņem cenšas stāties pretī…

Nezinu cik ilgi biju gulējis bezsamaņā, bet pie sajēgas mani cēla rosība izpostītajā karavānā. Trīs maigi izsakoties dīvaini ceļinieki rosījās pa mūsu izpostīto nometni. Kā vēlāk izrādījās tie bija diezgan laipni un jautri noskaņoti piedzīvojumu meklētāji Otto, Bruno un jocīgais Sabats. Pārsteidzošā kārtā šie tipāži ar lielu degsmi metās glābt pārējos vēl dzīvi palikušos.

Dzenot pēdas varmākām atradām neglīteņu nometni. Nekas liels – vien pāris teltis. Četri neglīteņi un viens īpaši liels un kropls radījums, kā arī sasieti karavānas dalībnieki. Pēc nelielas apspriedes vienojāmies par atbrīvošānas plānu. Gaidīsim līdz krēslai. Par nožēlu nācās novērot neglīteņu netiklās un briesmīgās izdarības ar gūstekņiem. Īpaši nepatīkams bija mirklis, kad lielais neradījums pret akmeņiem sizdams nogalināja vienu no nelaimīgajiem un sāka ēst viņa iekšas.

Sākām strādāt pie gūstekņu atbrīvošanas plāna. Sabats viens pats tika sūtīts realizēt riskantu diversijas plānu, kas izrādījās gana drosmīgs, bet pagalam muļķīgs gājiens. Protams, viss negāja kā smērēts – pēc mirkļa izšāvās norunātais trauksmes signāls – degoša sudraba bulta un kļuva skaidrs ka ir ziepes. Spriedzi neizturējušais Bruno kā zibens sperts caur naksnīgo mežu metās palīgā biedram, saceļot vēl lielāku troksni. Pa to laiku divi no neglīteņiem jau bija pamatīgi apstrādājuši Sabatu. Redzot savu biedru nesamies viņam palīgā, izmisīgā vēzienā ar abām rokām gaisā Sabats gribēja iekliegties nežēlīgā un baisā kaujas saucienā “MIRSTIET KROPĻI!!!” un uzburt ko nāvīgu un iznīcinošu, diemžēl uzbrucēja ierocis bija ātrāks un no Sabata lūpām atskanēja vien nožēlojams  ”Blurrrrp…” kad viņš ar uzšķērstu vēderu diezgan tizlā kustībā nogāzās gar zemi.

Pārējie neglīteņi atstāja nometni un devās cīņas virzienā un man nācās vienam ielavīties nometnē, lai atbrīvot ķīlniekus. Kaut arī plānots bija doties divatā, tika nolemts ka arī Otto sekos Sabata glabšanas misijā. Galu galā pēc asiņainas un taktiski apšaubāmi izdevušās cīņas, saglābts bija viss ko varējām saglābt. Diemžēl vecais dzērājs Tohirms vairs nebija atrodams starp dzīvajiem. Klusas sēras pārņēma šo asiņaino nakti…

—–

Iz barda Monētas piedzīvojumu bloknota… / ilustrācijas no sērijas Ar papīru un zīmuli D&D pasaulē, by dizzy

Leģendāra atziņa un mēs pat nebaidāmies šī vārda – Rīcības Plāns. Kosmētiskā remonta laikā tika bezatbildīgi novākta no savulaik tikpat leģendārā kafē Oziris sienas, wtf! Godinot aizgājēju ar klusuma brīdi un mazliet apdomājušies varam tikai piebilst – Visam savs laiks.

// Ar šo citātu turpinam lielāko publikāciju ciklu gameover.lv pastāvēšanas vēsturē zem nosaukuma – 999 citāti.

/ īsi pirms redakcijas slēgšanas iesūtījusi Alma no Kandavas.